Lidmašīnā kāds vīrietis uzvalkā uzkliedza uz mani, jo mans sešus mēnešus vecais mazulis raudāja, bet tad iejaucās kāds pasažieris un izdarīja kaut ko pilnīgi negaidītu 😨😨
Es lidoju ar savu pusgadu veco dēlu. Dažreiz mammām ir jāiet ārā — uz veikalu, pie ārsta vai pat lidmašīnā. Bet, tiklīdz esi publiskā vietā, visi sāk tevi tiesāt, it kā tā būtu pilnībā tava vaina, kad mazulis raud. Galu galā viņš ir tikai mazs; viņš vēl neko nesaprot.
Tas pats notika mūsu lidojuma laikā. Visas trīs stundas mans dēls nevarēja nomierināties: viņš negribēja gulēt, viņš raudāja, viņš nervozi raustījās.
Es mēģināju viņu šūpot, dziedāt, iedot viņam rotaļlietu — nekas nepalīdzēja. Pasažieri visu laiku griezās, īgni skatījās uz mums, nopūtās. Un es sēdēju tur ar smagu sajūtu krūtīs: ko gan lai daru?
Vissliktākais bija tas, ka netālu sēdēja vīrietis stilīgajā uzvalkā. Viņš visu laiku raidīja man nosodošus skatienus. Vienā brīdī viņš nespēja savaldīties un norūca:
— “Nomieriniet jau šo briesmoni! Ļaujiet cilvēkiem atpūsties!”
Es atbildēju, apmulsis:
— “Tas ir mazulis. Ko lai es daru? Viņš vēl neko nesaprot.”
— “Man vienalga par tavu bērnu! Es gribu gulēt,” viņš norūca, metot man pretī vēl rupjākus vārdus.
Manas rokas trīcēja, elpa bija smaga, un es knapi turējos savās rokās. Man likās, ka tūlīt noģībšu.
Pēkšņi pienāca stjuarte. Mierīgi un pieklājīgi viņa uzrunāja vīrieti:
— “Kungs, vai drīkstu jums piedāvāt austiņas?”
— “Man negribas austiņas!” viņš iesaucās. “Man vajag, lai tu apklusti, mazulīt!”
Un tad notika kaut kas negaidīts. Viens no pasažieriem, liels vīrietis ar bārdu un bargu skatienu, piecēlās. Viņš uzmanīgi uz mums paskatījās, it kā gribētu kaut ko teikt arī par manu mazuli, bet tad viņš izdarīja kaut ko pilnīgi negaidītu 😢🫣
Vīrietis caururbjoši paskatījās uz uzvalkā tērpto vīrieti:
— “Hei, vecīt, vai tev nav bērnu? Vai arī tu pats nekad neesi bērns? Tas ir mazs bērniņš, viņam ir bail. Paskaties uz viņa māti — viņa trīc. Vai tev nav nekādas sirdsapziņas?”
Viņa tonis bija stingrs un nepiekāpīgs. Vīrietis uzvalkā acumirklī sastinga un klusi nomurmināja:
— “Nu… es tikai gribēju atpūsties.”
— “Tad atpūties,” bārdainais vīrietis teica, tagad klusāk. “Viņi tev pieklājīgi piedāvāja austiņas. Negribi tās? Pārvietojies. Bet beidz mocīt māti ar bērnu. Citādi tu to nožēlosi!”
Pēc tam vīrietis apklusa, negribīgi paņēma austiņas, kaut ko nomurmināja sev zem deguna un atlikušo lidojuma laiku neko vairāk neteica.
Beidzot pirmo reizi šo trīs stundu laikā izelpoju. Varonim lidmašīnā, ja jūs to lasāt — paldies!
