Mirdzošas prožektoru gaismas, nevainojams tēls un pārliecinoša balss radio ēterā – tādu mēs pazīstam televīzijas dīvu un dīdžejmeiteni Maiju Rozīti-Krištopani. Tomēr aiz šīs perfektās fasādes gadiem ilgi ticis slēpts kāds smags un neizdzēšams stāsts, kas liek sirdij sažņaugties. Maija beidzot ir nolēmusi pārtraukt klusēšanu par savas dzīves tumšāko posmu, kas norisinājās tur, kur bērnam būtu jājūtas visdrošāk – skolas solos.
Tas nebija vienreizējs strīds vai īslaicīgs pārpratums. Tā bija sistemātiska, nežēlīga un ilgstoša emocionālā vardarbība, kas sākās jau piektajā klasē un kā murgs turpinājās līdz pat devītās klases izlaidumam. Maija atzīstas, ka šie pieci gadi viņas atmiņā ir palikuši kā smags slogs, kas neizbēgami ietekmējis viņas personību. Viņa atklāti dalās pārdomās par to, kādu neizdzēšamu nospiedumu šāda vienaudžu attieksme atstāj uz augoša cilvēka psihi.
@latvijaszinas.lv
Maija Rozīte aiziet no ģimenes #maijarozīte #ģimene #latvija #latvia #fyp #latvianews #trendingtopics #breakingnews #latvijaszinas #zinas #newsnow #aktualitātes #latviatiktok #lvtrends #kolatviešisaka #partevi #trendinglv
♬ original sound – Latvijas Ziņas
Šodien, būdama divu bērnu māmiņa, Maija uz šiem notikumiem raaugās ar pavisam citu sāpju un atbildības sajūtu. “Tas ir vienkārši briesmīgi,” viņa neslēpj emocijas, domājot par to, ka arī viņas pašas atvasēm varētu nākties saskarties ar ko līdzīgu. Bailes par bērnu drošību un vēlme pasargāt viņus no tās “elles”, kurai viņa pati gāja cauri, ir kļuvusi par dzinuli runāt skaļi.
Maija uzdod retorisku jautājumu, uz kuru atbildi, iespējams, nekad neatradīs – kur viņa būtu šodien, ja nebūtu piedzīvojusi šo traumu? Vai šī skaudrā pieredze ir bloķējusi kādas viņas iekšējās spējas, vai tieši otrādi – kalpojusi par nežēlīgu degvielu, kas dzinusi viņu uz priekšu, liekot visai pasaulei pierādīt savu vērtību? Tā ir mīkla, kas paliek neatminēta, taču rētas paliek.
Lai gan Maija uzsver, ka ar viņu šobrīd viss ir kārtībā un viņa ir spējusi šo pieredzi pārstrādāt, viņa nespēj klusēt par tiem tūkstošiem jauniešu, kuriem šāds liktenis izvēršas liktenīgs. Mobings nav tikai bērnu palaidnība; tas ir instruments, kas spēj neatgriezeniski salauzt cilvēka dzīvi. Viņas vēstījums ir skarbs un tiešs: mums kā pieaugušajiem ir jārāda adekvāts piemērs, jo bērni tikai kopē mūsu uzvedību sabiedrībā. Šis atklātais stāsts ir kā kliedziens pēc empātijas un rīcības, pirms kāda cita bērnība tiek izpostīta līdz pamatiem.
