Pazīstamā satura veidotāja un influencere Beta Beidz, īstajā vārdā Beāte Bērziņa, vienmēr ir izcēlusies ar tiešumu, taču viņas jaunākās pārdomas par dzīvību un nāvi ir likušas daudziem aizturēt elpu. Tas nav tikai kārtējais ieraksts sociālajos tīklos, bet gan kliedziens no dvēseles dziļumiem, kas atklāj eksistenciālu nogurumu un negaidīti skarbu skatienu uz pašiem dzīves pamatiem.
Runājot par savu esību, Beāte neslēpj, ka viņas attiecības ar šo pasauli ir sarežģītas. Viņa atzīst, ka, ja vien viņai pirms dzimšanas būtu dota iespēja izvēlēties, viņa būtu teikusi skaidru nē. Šī atziņa par to, ka viņa nebūtu izvēlējusies piedzimt, šokē ar savu atklātību, jo mēs esam pieraduši redzēt influenceri starmešu gaismā, smaidīgu un enerģisku. Taču aiz šīs fasādes slēpjas sieviete, kura uzskata, ka dzīve ir nebeidzama cīņa un pienākumu gūzma, kurai viņa nekad nav piekritusi.
Beta Beidz neslēpj, ka kopš agras bērnības viņai ir bijušas domas par aiziešanu. Viņa atminas bērnības mirkli, kad septiņu gadu vecumā, sēžot uz palodzes, viņa domājusi par lēcienu. Šīs atmiņas nav izdzēšamas un tās turpina vīdēt viņas apziņā arī šodien. Viņa raksturo dzīvi kā kaut ko tādu, kas viņai ir uzspiests, nevis kā dāvanu. Katra diena ir kā nebeidzams maratons, kurā viņa ir spiesta piedalīties bez savas piekrišanas.
Viņas skatījumā cilvēka eksistence ir pilna ar ciešanām un netaisnību. Beta uzsver, ka pasaule nav tik rožaina, kā to mēģina attēlot. Viņa redz apkārtējo sāpes, globālās problēmas un personīgo tukšumu, kas ik pa laikam pārņem viņas ikdienu. Šīs pārdomas par antinatālismu un dzīves jēgas trūkumu ir izraisījušas plašu rezonansi viņas sekotāju vidū. Daži jūtas solidāri, atpazīstot savas bailes un skumjas, kamēr citi ir nobažījušies par viņas emocionālo stāvokli.
Neraugoties uz šīm tumšajām domām, Beāte turpina strādāt un radīt saturu, taču viņa to dara ar savdabīgu atsvešinātības sajūtu. Viņa nemēģina izlikties labāka vai laimīgāka, nekā jūtas patiesībā. Šī skarbā patiesība par to, ka dzīve viņai šķiet drīzāk slogs, nevis privilēģija, ir kļuvusi par viņas jauno identitātes daļu. Viņa nebaidās runāt par tabu tēmām, pat ja tās ir tik smagas kā nevēlēšanās būt šeit un tagad. Viņas stāsts ir par drosmi atzīt savu vājumu un eksistenciālo krīzi pasaulē, kas pieprasa tikai panākumus un pozitīvismu.
