Latvijas šovbiznesa spožākās zvaigznes un nešķiramie draugi Baiba Sipeniece-Gavare un Valters Krauze ir pazīstami ar savu aso mēli un neizsīkstošo enerģiju, taču tikai retais zināja, ka abu kopīgā pagātne glabā stāstus, kas robežojas ar īstu katastrofu. Nesenā atklātā sarunā abi mākslinieki ļāvās atmiņu plūdiem, izgaismojot kādu kuriozu, bet reizē bīstamu incidentu no laikiem, kad asinis vārījās straujāk un piesardzība nebija prioritāšu sarakstā. Tas nebija vienkārši joks vai pārteikšanās – tas bija notikums, kura dēļ nācās iejaukties operatīvajiem dienestiem, un dūmu smaka gaisā virmoja burtiskā nozīmē.
Viss sākās it kā nevainīgi, kā jau daudzi piedzīvojumi abu leģendāro personību dzīvē. Baiba un Valters gremdējās stāstos par savu jaunību, kad radošie meklējumi un vēlme pēc jautrības nereti noveda pie neparedzamām sekām. Baiba ar sev raksturīgo emocionalitāti un krāšņajiem aprakstiem uzbūra ainu, kurā jautrība vienā mirklī pārvērtās pamatīgā izbīlī. Emocijas sita augstu vilni, kad viņa atcerējās brīdi, kad situācija vairs nebija kontrolējama. Liesmas, kas sākotnēji šķita mazas un nevainīgas, pēkšņi ieguva savu gribu, un telpu sāka pildīt kodīgi dūmi, liekot sirdij pamirt bailēs.
Valters Krauze, papildinot Baibas stāstīto ar precīzām detaļām un savu neatkārtojamo humora izjūtu, apstiprināja, ka toreiz joki bijuši mazi. Viņš spilgti atceras to brīdi, kad sapratis – pašu spēkiem galā netikt. Atmosfēra bija sakaitēta līdz pēdējam, un vienīgais glābiņš bija profesionāļu palīdzība. Kad pie mājas ar sirēnām pieripoja ugunsdzēsēju automašīnas, kļuva skaidrs, ka šis vakars ieies vēsturē. Ugunsdzēsēji ieradās tieši laikā, lai novērstu lielāku nelaimi, taču kauns un adrenalīna deva, ko tajā brīdī izjuta jaunie mākslinieki, ir palikusi atmiņā uz mūžu.
Šis stāsts, par kuru līdz šim zināja vien šaurs paziņu loks, atklāj pavisam citu Sipenieces-Gavares un Krauzes šķautni. Tā nav tikai slava un spožums, ko mēs redzam uz skatuves vai televīzijas ekrānos. Tā ir īsta, nesamākslota dzīve ar kļūdām, pārgalvību un situācijām, kuras šodien šķiet smieklīgas, bet toreiz lika trīcēt ceļgaliem. Skatītāji un klausītāji, vērojot abu saspēli, varēja sajust to īpašo ķīmiju un uzticību, kas izveidojusies gadu desmitu laikā, kopīgi pārdzīvojot pat tādus brīžus, kad ugunsdzēsējiem nākas dzēst viņu jaunības maksimālisma sekas. Šī atklātība parāda, ka pat lielākās zvaigznes reiz ir bijuši vienkārši jaunieši, kas meklē piedzīvojumus, neaizdomājoties par to, cik ātri mazs uguntiņš var pārvērsties par nekontrolējamu stihiju.
