Basketbola pasaule aizturējusi elpu, vērojot drāmu, kas izvēršas ap latviešu basketbola zvaigzni Kristapu Porziņģi. Pēc tam, kad Goldensteitas Warriors veica skaļu un riskantu darījumu, aizmainot jauno talantu Džonatanu Kuminga pret mūsu “Vienradzi”, cerības bija debesskrāpju augstumā. Taču šobrīd šķiet, ka šis drosmīgais gājiens drūp un plīst pa vīlēm tieši mūsu acu priekšā. Porziņģa ēra Sanfrancisko var noslēgties, pat īsti nesākusies, un gaisā virmo nepatīkams jautājums – vai šis nav sākums beigām?
Kopš ierašanās jaunajā komandā Kristaps vairāk laika ir pavadījis ārstu kabinetos un uz soliņa nekā laukumā. Viņa veselības stāvoklis ir kļuvis par īstu mīklu, kas dzen izmisumā gan trenerus, gan uzticamos fanus. Lai gan Porziņģis nesen atgriezās ierindā pēc mokošas cīņas ar noslēpumainu slimību un Ahileja cīpslas problēmām, viņa sniegums laukumā ir bijis tālu no cerētā. Spēlēs pret Oklahomsitijas Thunder un Čikāgas Bulls mēs redzējām tikai ēnu no tā spēlētāja, kurš reiz dominēja NBA laukumos. Viņa kustības šķita smagas, metienu ritms bija pazudis, un acīs nebija redzama tā ierastā uguns, kas liek pretiniekiem trīcēt.
Situāciju vēl dramatiskāku padara fakts, ka Warriors šobrīd ir palikuši bez saviem galvenajiem balstiem – Stefana Karija un Džimija Batlera. Bez Karija radītās telpas un uzmanības Porziņģis jūtas apmaldījies, nespējot atrast savu lomu uzbrukumā. Treneris Stīvs Kers, kurš sākumā bija optimistiski noskaņots, tagad ir spiests atzīt, ka Kristapa veselības pārvaldīšana ir “milzīgs izaicinājs”. Turklāt aizkulisēs jau sāk izskanēt skarbas kritikas devas Mike Dunleavy virzienā – vai tiešām bija vērts upurēt nākotni par tik trauslu spēlētāju?
Porziņģim ir atlicis pavisam maz laika, lai pierādītu, ka viņš joprojām pieder basketbola elitei. Viņa līgums beidzas jau šīs sezonas noslēgumā, un, ja tuvāko nedēļu laikā nenotiks brīnums, viņa laiks “Warriors” formā var izrādīties tikai īsa un sāpīga epizode. Fani ar bažām vēro katru viņa soli, baidoties, ka kārtējā trauma var pielikt punktu visām cerībām. Vai Kristaps spēs vēlreiz piecelties un parādīt savu patieso raksturu, vai arī šis būs stāsts par neizmantotu iespēju, kas atstās rūgtu pēcgaršu ikviena latvieša sirdī?
