Divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kuru pasaule iepazina kā neapstādināmu spēku uz BMX trases, dalījies ar vēl nebijušām un neticami personiskām atmiņām no savas vēsturiskās uzvaras 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Šie mirkļi, kas palika aiz kadra, kad miljoniem skatītāju visā pasaulē vēl gavilēja par viņa triumfu, atklāj patieso spriedzi un emociju virpuli, kas valdīja sportista tiešā tuvumā tūlīt pēc finiša līnijas šķērsošanas.
Tas bija laiks, kad Londonas gaiss burtiski vibrēja no spriedzes un Latvijas vārds izskanēja visskaļāk. Māris atceras, ka viss notika zibšņveidīgi – tās bija tikai dažas minūtes pēc galvenā brauciena, kad emocijas vēl sita augstu vilni un sirds lēca pa muti ārā no pārdzīvotā. Sportists atradās turpat netālu no trases, mēģinot atgūt elpu un steigā gatavojoties svinīgajai apbalvošanas ceremonijai. Tajā brīdī viņš atradās procesā, mainot savu sacīkšu tērpu pret oficiālo Latvijas olimpisko apģērbu, kurā pēc mirkļa būtu jākāpj uz augstākā pjedestāla pakāpiena, lai saņemtu zelta godalgu.
Tieši šajā intīmajā un reizē haotiskajā sagatavošanās brīdī pie viņa pienāca Deils Holmss. Leģendārais sportists un personība BMX pasaulē neslēpa savu sajūsmu par Štromberga sniegumu. Bez liekām pieklājības frāzēm, tieši un vīrišķīgi, viņš cieši satvēra Māra roku un acīs skatoties izmeta frāzi, kas palikusi atmiņā uz mūžu: “Tu esi nolādēta mašīna!”. Šī skarbā, bet patiesā atzinība no kolēģa bija kā apstiprinājums tam necilvēcīgajam darbam, ko latvietis bija ieguldījis, lai vēlreiz kļūtu par labāko uz planētas.
Taču ar to pārsteigumi nebeidzās. Kamēr Māris mēģināja aptvert nupat saņemto atzinību un turpināja pārģērbšanos, pēkšņi atskanēja viņa mobilais telefons. Situācijā, kurā parasti neviens negaida zvanus, otrpus klausulei bija neviens cits kā Latvijas Valsts prezidents. Valsts pirmā persona steidza personīgi sveikt jauno čempionu ar izcilo sasniegumu, kas lika visai tautai aizturēt elpu. Šis kontrasts starp rupjo, sportisko atzinību no trases biedra un svinīgo, oficiālo apsveikumu no prezidenta radīja atmiņu kokteili, ko Māris joprojām glabā kā vienu no spilgtākajām savas karjeras epizodēm. Tas bija mirklis, kurā viss saslēdzās vienā – smags darbs, pasaules atzinība un dzimtenes lepnums.
