Latvijas basketbola zvaigzne Dāvis Bertāns, kura vārds pēdējos mēnešos nav pazudis no sporta ziņu virsrakstiem, beidzot ir atklāti izrunājies par savu šī brīža dzīvi un karjeras pagriezienu eksotiskajā Dubaijā. Pēc gadiem ilgām cīņām pasaules spēcīgākajā līgā NBA, Bertāns pieņēma lēmumu, kas daudzus pārsteidza nesagatavotus – pievienoties jaundibinātajam “Dubai” klubam. Tagad, kad pirmās emocijas ir norimušas, basketbolists neslēpj, ka šis posms ir pilnīgi citādāks nekā viss iepriekš piedzīvotais.
Dāvis Bertāns atzīst, ka lēmums par pāreju nebija mirkļa vājums, bet gan pārdomāts solis, lai gan apkārtējā pasaule to uztvēra ar lielu skepsi. Viņš neslēpj, ka atrašanās Apvienotajos Arābu Emirātos ir milzīgs kontrasts tam, pie kā viņš bija pieradis Amerikas Savienotajās Valstīs. Dubaijā viss ir jauns – no komandas struktūras līdz pat basketbola kultūrai, kas tur vēl tikai sāk veidoties. Bertāns uzsver, ka viņa galvenais uzdevums joprojām ir basketbols, taču vide, kurā viņš tagad atrodas, liek pielāgoties pilnīgi jauniem spēles noteikumiem gan laukumā, gan ārpus tā.
Runājot par savu fizisko formu un gatavību spēlēm, latviešu snaiperis norāda, ka jūtas labi, tomēr Dubaijas projekta specifika uzliek savu slogu. Viņš atklāj, ka kluba ambīcijas ir milzīgas, un spiediens uz viņu kā uz vienu no galvenajām zvaigznēm ir jūtams ik uz soļa. Dāvis Bertāns detalizēti apraksta, ka šobrīd komanda vēl tikai meklē savu identitāti, un tas prasa milzīgu pacietību. Viņš neslēpj, ka reizēm pietrūkst NBA ierastā ritma un līmeņa, taču tajā pašā laikā viņš saskata unikālu iespēju būt klāt kaut kā jauna tapšanā.
Intervijā basketbolists pieskārās arī ģimenes tēmai un tam, kā viņa tuvākie jūtas šajās krasajās pārmaiņās. Dzīve Dubaijā piedāvā greznību un komfortu, taču Bertānam svarīgākais ir tas, lai viņš varētu kvalitatīvi pildīt savu darbu. Viņš atzīst, ka šis ir izaicinājums ne tikai viņa sportiskajai karjerai, bet arī personībai, jo ir jāspēj saglabāt fokuss vidē, kas tik ļoti atšķiras no Eiropas vai Amerikas basketbola vides. Dāvis Bertāns skaidri liek saprast, ka viņa mērķis nav vienkārši aizvadīt laiku, bet gan pierādīt, ka viņš joprojām ir elites līmeņa spēlētājs, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā atrodas basketbola grozs. Viņa vārdi skan pārliecinoši, tomēr tajos jaušama arī neliela deva nostalģijas un sapratne par to, cik neparedzams var būt profesionāla sportista ceļš.
