Bijušais Latvijas sporta lepnums, svarcēlāja Rebeka Ibrahima, kura savulaik pārsteidza sabiedrību ar pēkšņu karjeras pārtraukšanu, pāreju islāmticībā un pārcelšanos uz saulaino Kataru, atkal ir mājās. Šoreiz atgriešanās dzimtenē nav vis parasts atvaļinājums vai radu apciemojums, bet gan pārdomāts un nopietns solis, ko diktējušas bažas par pašas un viņas divu mazo meitiņu drošību. Situācija Tuvajos Austrumos kļuvusi pārāk nokaitēta, lai turpinātu baudīt mierīgu ģimenes dzīvi Persijas līča krastā, tāpēc Rebeka izvēlējusies Latvijas mieru un drošību kā labāko patvērumu saviem bērniem.

Rebeka neslēpj, ka lēmums par došanos uz Latviju nebija mirkļa impulss, bet gan rūpīgi izsvērta rīcība. Viņa atklāti stāsta, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija un nemieri, kas pārņēmuši reģionu, radījuši neizturamu spiedienu. Kā mātei viņai pirmajā vietā vienmēr ir bērnu labklājība, un brīdī, kad sāk parādīties pat mazākās šaubas par to, vai rītdiena būs droša, ir jārīkojas nekavējoties. Katara, lai arī bagāta un moderna valsts, atrodas tiešā nemierīgo zonu tuvumā, un Rebeka izjuta, ka tieši tagad ir īstais brīdis, lai vismaz uz laiku mainītu vidi un atgrieztos tur, kur viņa jūtas vispasargātākā.
Atgriešanās process nebija no vieglajiem, jo līdzi devās abas meitas, kurām šādas pārmaiņas ir liels pārdzīvojums. Tomēr Rebeka uzsver, ka Latvijā viņas jūtas lieliski. Šeit viņas var baudīt bērnību bez bailēm, elpot svaigu gaisu un būt kopā ar cilvēkiem, kas viņas mīl. Sportiste atzīst, ka, lai arī viņas dzīve pēdējos gados ir krasi mainījusies un viņa ir pieņēmusi jaunas tradīcijas un ticību, saikne ar Latviju nekad nav pazudusi. Dzimtene šajā trauksmainajā laikā ir kļuvusi par viņas miera ostu.
View this post on Instagram
Interesanti, ka Rebeka savā stāstījumā piemin arī ikdienas kontrastus starp dzīvi Katarā un Latviju. Lai gan viņa ir pieradusi pie Tuvo Austrumu dzīvesveida, Latvijas daba un klusums ir tas, kas šobrīd nepieciešams viņas dvēselei. Viņa neizslēdz iespēju, ka nākotnē, kad situācija pasaulē nostabilizēsies, viņa varētu atgriezties pie vīra Katarā, taču šobrīd prioritāte ir viena – miers. Rebekas dzīvesstāsts turpina vīties negaidītos pavērsienos, pierādot, ka pat visstiprākās sievietes sirds vispirms pukst par savu bērnu drošību. Šobrīd viņa bauda laiku kopā ar ģimeni Latvijā, cenšoties norobežoties no pasaules trokšņiem un veltot sevi tikai meitu audzināšanai drošā vidē.