Pasaulslavenā modele Inguna Butāne šajās dienās ir ļāvusi saviem sekotājiem ieskatīties savas dvēseles visdziļākajos nostūros, daloties ar neuvidēji personisku un emocionālu vēstījumu. Tas nav stāsts par gaitām uz augstās modes mēles vai spožiem prožektoriem, bet gan par beznosacījuma mīlestību, kas jau četrus gadus mājo viņas ikdienā. Inguna atzīmē īpašu jubileju savai uzticamajai pavadonei, podenko šķirnes sunītei Klejai, kuru viņa sauc par savu “dvēseles suni” un nešķiramo ēnu. Šis laiks kopā ir bijis piepildīts ar emocijām, kuras vārdiem aprakstīt ir gandrīz neiespējami, tomēr modele ir atradusi tieši tos īstākos un skaudrākos teikumus, lai raksturotu viņu unikālo saikni.
Klejai šī ir ceturtā dzimšanas diena kopš brīža, kad viņa ienāca Ingunas dzīvē, un šie gadi ir nodēvēti par “aklās” mīlestības laiku. Šis apzīmējums nav izvēlēts nejauši – tam ir pavisam tieša un sāpīga nozīme, jo mazā Kleja ir nedaudz akla. Taču fiziskās redzes trūkums nekādā veidā nav mazinājis to enerģiju un dzīvesprieku, ko sunīte izstaro. Gluži pretēji, Inguna uzsver, ka viņas pašas mīlestība pret šo radību burtiski plūst pāri malām, aizpildot katru telpu un katru mirkli, ko viņas pavada kopā. Modele raksturo Kleju kā traku, jautru un piemīlīgi dīvainu būtni, kuras raksturs ir tikpat krāsains kā viņu kopīgie piedzīvojumi. Šis suns nav vienkārši mājdzīvnieks, tas ir “saldākais haoss”, kas ienesis modeles sakārtotajā pasaulē neparedzamību un neizmērojamu siltumu.
View this post on Instagram
Ingunas atzīšanās sociālajos tīklos ir kā mīlestības vēstule būtnei, kas viņu nekad netiesā un vienmēr seko kā uzticams pavadonis. Viņa neslēpj, ka Kleja ir viņas ēna, kas ir klātesoša ikvienā dzīves situācijā, sniedzot mieru un prieku pat visgrūtākajos brīžos. Šī jubileja ir atgādinājums par to, cik svarīga ir dzīvnieku adopcija un iespēja sniegt mājas tiem, kuriem dzīve nav bijusi viegla. Klejas stāsts ir apliecinājums tam, ka nepilnības, piemēram, redzes zudums, tikai padara šo saikni starp cilvēku un dzīvnieku ciešāku un emocionāli piesātinātāku. Modele savu uzrunu beidz ar sirsnīgu sveicienu: “Daudz laimes dzimšanas dienā, mans mazulīt Kleja!”, ļaujot ikvienam sajust to bezgalīgo maigumu, kas valda viņas sirdī. Tas ir skaists un reizē dramatisks stāsts par uzticību, kas uzveic jebkuru tumsu.
