Latvijas Radioteātra dvēsele un leģendārā balss Māra Eglīte ir sieviete, kuras enerģija un dzirkstošais dzīvesprieks spēj piepildīt jebkuru telpu. Taču aiz profesionālās stājas un nevainojamā balss tembra slēpjas kāda ļoti personiska un krāšņa pasaule, par kuru viņa gatava runāt stundām ilgi. Izrādās, ka Māras lielākā vājība un reizē arī lepnums ir viņas iespaidīgā brošu kolekcija, kas gadu gaitā izaugusi tiktāl, ka tās vairs nav iespējams saskaitīt uz abām rokām.
Kad Māra sāk pārcilāt savas rotas, atklājas pārsteidzoša aina. Viņa pati sākotnēji domāja, ka kolekcijā ir varbūt kādas trīsdesmit piespraudes, taču, sākot nopietnu revīziju, skaitlis ātri vien pārsniedza piecdesmit un turpināja augt. Māra šos dārgumus neglabā sterilās vitrīnās – lielākā daļa brošu ir vienkārši sabērtas lielā kastē, kur tās mirdz un laistās kā košas ogas. Tikai tiešām īpašie un vērtīgākie eksemplāri ir izpelnījušies godu gulēt atsevišķās kārbiņās.
Interesanti, ka jaunībā Māru krietni vairāk saistīja gredzeni un auskari, taču nobriedušā vecumā prioritātes ir mainījušās. Brošas viņas dzīvē ienāca pirms aptuveni 25 gadiem, kad kopā ar vīru Ģirtu sāka regulāri ceļot ārpus Latvijas robežām. Katrs brauciens ir kā medības – lai kurā pasaules malā viņi atrastos, abi noteikti meklē juvelierizstrādājumu veikaliņus. Reiz Venēcijā pat sanācis kuriozs, kad Māra neatlaidīgi pieprasījusi brošas, bet vietējie tirgotāji viņai visu laiku mēģinājuši iesmērēt vienkāršas nozīmītes. Taču viņa nepadevās un savu īsto Venēcijas dārgumu tomēr atrada.
Šajā hobijā Mārai ir neaizstājams padomdevējs – viņas vīrs Ģirts. Radioteātra vadītāja neslēpj, ka pilnībā paļaujas uz vīra izsmalcināto gaumi un stila izjūtu. Katru rītu, kad tiek izvēlēts dienas tērps, pēdējo vārdu par piemērotāko rotu saka tieši Ģirts. Viņš novērtē koptēlu un skaidri norāda, kura piespraude tajā brīdī izskatīsies vislabāk. Starp kolekcijas pērlēm ir gan smalkas Murāno stikla un Swarovski kristālu rotas, gan eksotisks atradums no Indijas – maza brošiņa ar ziliem safīriem, ko vīram izdevies nolīgt par neticami izdevīgu cenu.
Tomēr Māras sirdij tuvi ir ne tikai dārgakmeņi. Viņa ar īpašu lepnumu nēsā Latvijā pirktu porcelāna brošu, kas atgādina saktu, un sudraba diegu piespraudi, kas ir viegla kā pūciņa. Pat parastā Jāņu tirdziņā Doma laukumā viņa spēj pamanīt kaut ko unikālu, kā tas notika ar skaistu etnogrāfisko sudraba saktu. Māra atzīst, ka nekad nepērk lētus “bleķus” – viņas kolekcijā esošās rotas ir kvalitatīvas, un laba broša mēdz maksāt ap 100 eiro. Tā nav tikai vēlme pēc greznības, bet gan veids, kā izteikt savu personību, jo katrā rotā viņa meklē kaut ko no sevis.
