Latvijas teātra pasaule ir sastingusi gaidās, jo talantīgais aktieris Valts Skuja ir uzņēmies misiju, kas robežojas ar neiespējamo – atdzīvināt uz skatuves leģendāro, pāragri aizgājušo mūziķi un dzejnieku Mārtiņu Freimani. Izrāde “Freimanis” solās būt viens no emocionālākajiem notikumiem, taču tas, kas notiek aizkulisēs un paša aktiera iekšienē, ir vēl satraucošāks. Skuja atzīst, ka šī loma viņu ir pārņēmusi savā varā tik spēcīgi, ka robeža starp realitāti un skatuves tēlu sāk izzust, atstājot smagas pēdas viņa ikdienā.
Pārsteidzoši, ka pirms šī izaicinājuma Valts par Freimani zināja salīdzinoši maz. Viņam nebija personīgas draudzības vai dziļu priekšzināšanu par mūziķa dzīves līkločiem, taču tieši šis “baltās lapas” efekts kļuva par dzinuli mērķtiecīgam un pat apsēstam pētniecības darbam. Aktieris stundām ilgi klausījās Freimaņa dziesmas, līdz katrs vārds un katra intonācija kļuva par daļu no viņa paša. Viņš analizēja katru Mārtiņa kustību, katru rokas mājienu un to unikālo balsi, kas reiz spēja aizkustināt tūkstošus. “Tieši no dziesmām es atspēros – caur tām es sāku saprast, kāds viņš patiesībā bija zem savas publiskās maskas,” atklāj aktieris, neslēpjot, ka šis process bijis emocionāli atkailinošs.
Sagatavošanās posms bija nežēlīgs. Skuja apzinājās milzīgo atbildību, kas gulstas uz viņa pleciem, jo Mārtiņš Freimanis Latvijas tautai nav tikai vārds, tā ir dzīva leģenda. Lai sasniegtu maksimālu precizitāti, Valts apmeklēja intensīvas vokālās nodarbības pie pieredzējušas pedagoģes, slīpējot katru noti līdz pilnībai. “Man liekas, ka nekad mūžā neesmu tik nopietni un varbūt pat bailīgi izturējies pret savu darbu,” viņš atzīst. Viņš labi zina – fani nepiedos neprecizitātes, tāpēc atdošanās šai lomai ir simtprocentīga.
Pirms katras izrādes Valts nonāk stāvoklī, ko grūti aprakstīt vārdiem. Jau trīs līdz četras stundas pirms kāpšanas uz skatuves viņš sāk savu pārvērtību. Viņa balss mainās, parādās Freimanim raksturīgās manieres un pat skatiens kļūst citāds. Tas nav tikai aktierdarbs, tā ir pilnīga identitātes maiņa. “Tas ir tik spēcīgi, ka šis tēls vienkārši nelaiž tevi vaļā,” šausminošā atklātībā saka Skuja. Pat tad, kad prožektori nodziest un skatītāji ir devušies mājās, Valts turpina runāt un kustēties kā Mārtiņš. Šī mistiskā saikne nebeidzas ar priekškara krišanu – nākamajā dienā viņš jūtas pilnīgi fiziski un emocionāli iztukšots, it kā būtu atdevis visu savu dzīvības enerģiju kādam citam.
Izrāde “Freimanis” nav tikai māksla, tas ir emocionāls trieciens, kurā Valts Skuja mēģina notvert neuztveramo. Viņa pieredze rāda, ka, lai atveidotu tādu personību kā Freimanis, nepietiek tikai ar tehniku – ir nepieciešams sajust viņa dvēseles sāpes un prieku tik dziļi, ka tas sāk sāpēt pašam. Šis ir stāsts par sevis pazaudēšanu, lai ļautu atdzimt kādam citam, un skatītājiem tā būs unikāla iespēja vēlreiz sajust Mārtiņa Freimaņa klātbūtni, pateicoties aktiera neticamajam upurim.
