Politisko intrigu un nežēlīgo cīņu aizkulisēs sieviešu draudzība mēdz palikt dziļā, teju necaurredzamā ēnā. Tomēr tieši šīs attiecības visbiežāk pārvēršas par vienīgo drošības spilvenu brīžos, kad publiskā telpa kļūst nepiedodami skarba un kad cilvēka iekšējās spēka rezerves ir pilnībā izsmeltas līdz pēdējai lāsei. Kad politiskā skatuve trīc un sabiedrības uzmanība ir nokaitēta līdz maksimumam, tieši vistuvākie cilvēki ir tie, kas redz patieso ainu. Šobrīd, kad valsti pāršūpojusi ziņa par valdības vadītājas atkāpšanos, pašas tuvākās un uzticamākās draudzenes ir nolēmušas pārtraukt klusēšanu. Viņas ir gatavas atklāti un bez izskaistinājumiem pastāstīt, kāda Evika Siliņa ir patiesībā, kad izslēdzas televīzijas kameras un tiek novilkta stingrā, čuguna tēla maska.
Izrādās, ka ārpus politiskā rāmja un sarežģītajiem valdības gaiteņiem Evika Siliņa slēpj pavisam citu pasauli. Viņas draudzene Inese Lībiņa-Egnere neslēpj, ka visos politiskās karjeras augstākajos un zemākajos punktos politiķei vienmēr ir bijusi viena svēta vieta, kur patverties. Ģimene bijušajai premjerei vienmēr ir bijusi tā oāze, kur atgriezties pat pēc pašām smagākajām, postošākajām un emocionāli iztukšojošākajām darba dienām. Evikai ir brīnišķīga un apbrīnojami stipra ģimene – mīlošs vīrs un trīs bērni. Mājās, savā privātajā teritorijā, viņa vienmēr jūtas kā pilnīgi drošā ostā, kurā ir iespējams nomest politisko bruņutērpu un saņemt beznosacījumu atbalstu. Tur nav vietas intrigām vai valstiskiem protokoliem. Interesanti, ka Inese atklāj arī kādu visai negaidītu un dinamisku detaļu – Evika ir kaislīga un ļoti liela hokeja fane. Tieši tādēļ viņa kopā ar savu ģimeni vienmēr ar milzīgu aizrautību un patiesām emocijām seko līdzi Latvijas hokeja izlases gaitām un panākumiem uz ledus. Šī kaislība parāda viņas enerģisko un dzīvīgo dabu, kas ikdienas politiskajos ziņojumos parasti tiek stingri slēpta. Katrs mačs, katrs vārtu guvums un pārdzīvojums mājās tiek izdzīvots no visas sirds.
Inese Lībiņa-Egnere arī sniedz solījumu, kas liecina par abu ciešo saikni un kopīgajiem plāniem tuvākajā nākotnē. Viņa uzsver, ka tikko būs pilnībā pabeigta un izveidota jaunā valdība, viņas noteikti visas kopā savāksies vienkopus, lai sirsnīgā un brīvā gaisotnē atzīmētu un nosvinētu šo milzīgo, smago dzīves posmu, ko Evika ir godam nogājusi. Pēc tik intensīva darba cēliena viņa ir neapšaubāmi pelnījusi kārtīgu, mierīgu atpūtu un reālu iespēju beidzot pilnvērtīgi izbaudīt šo skaisto, plaukstošo pavasari, nedomājot par kārtējām politiskajām krīzēm.
Tajā pašā laikā cita tuva draudzene Lolita Čigāne neslēpj savu apbrīnu par ekspremjeres patieso raksturu. Lai gan pati Lolita jau vairākus gadus aktīvi strādā Ukrainā, bet Evika Siliņa līdz šim vadīja Latvijas valdību, abu sieviešu draudzība gadu gaitā un tūkstošiem kilometru attālumā nav zudusi ne par milimetru. Lolita īpaši uzsver, ka šis nepiedodami smagais premjeres amats Evikai ir devis vienkārši milzīgu un neatgriezenisku personīgo izaugsmi. Viņa ar lepnumu izceļ draudzenes apbrīnojamo spēju saglabāt ārkārtīgi stingru, nesalaužamu mugurkaulu, neskatoties uz tiem neskaitāmajiem, bieži vien netaisnīgajiem stereotipiem, ar kuriem sabiedrībā un politiskajā vidē joprojām nepārtraukti saskaras sievietes vadošos amatos.
Pēc Lolitas domām, mūsu sabiedrība joprojām mēdz pilnīgi kļūdaini un virspusēji uztvert vizuālo sievišķīgumu kā kaut ko vāju vai trauslu. Viņa norāda, ka lai arī Evika ārēji ir ļoti sievišķīga būtne un kādam novērotājam no malas varbūt var rasties maldīgs iespaids, ka viņa ir trausla vai viegli ievainojama, īstenībā emocionāli viņa ir ļoti stiprs, pamatīgs un iekšēji līdzsvarots cilvēks. Viņai piemīt tāda iekšējā pārliecība un vērtību sistēma, kuru neviens oponents vai publiskais skandāls nespēj izšūpot no līdzsvara. Arī Lolita piekrīt, ka tieši ģimene Evikai ir bijis tas būtiskākais un izšķirošākais līdzsvars laikā, kad lielā politika no cilvēka prasīja gandrīz visu laiku, enerģiju un veselību. Vadoties no savas personīgās politiskās pieredzes, Lolita secina, ka tas savā ziņā ir pat ļoti veselīgi, ka blakus ir vīrs un bērni. Tas palīdz pilnīgi veselīgā un dabiskā veidā relativizēt un uztvert visu to, kas katru dienu vētraini un bez žēlastības notiek uz politiskās skatuves.
