Margarita Vilcāne joprojām paliek kā nepārspējama ikona, kuras vārds Latvijas estrādes vēsturē ir ierakstīts ar zelta burtiem. Viņas fenomens slēpjas nevis skaļos skandālos, bet gan tajā apbrīnojamajā un neatkārtojamajā balss tembrā, ko daudzi dēvē par samtainu, tomēr aiz šī šķietamā maiguma vienmēr ir slēpies nepiekāpīgs un stingrs raksturs. Viņas dzīvesstāsts un karjeras līkloči, sākot no skaudrās Sibīrijas bērnības līdz pat spožajām Rīgas skatuvēm, ir pierādījums tam, ka īsts talants spēj pārvarēt jebkurus šķēršļus un atrast savu unikālo vietu zem saules.
Kad Margarita Vilcāne ienāca lielajā estrādes pasaulē, viņas balss uzreiz izcēlās uz pārējo fona. Tajā nebija nekā kliedzoša, asa vai demonstratīva. Viņa nekad necentās klausītājus apžilbināt vai satricināt ar mākslīgu, forsētu vokālo spēku. Viņas izpildījumā vienmēr valdīja izsmalcināts maigums, kurā tomēr nebija ne piliena vājuma. Viņas dziedājums nesa siltumu, pilnībā izvairoties no lētas sentimentalitātes. Margarita Vilcāne prata katru dziesmu izdzīvot tā, lai tajā paliktu vieta elpai, intīmai pauzei un intriģējošam noslēpumam.
Tieši šīs unikālās mākslinieciskās kvalitātes padarīja viņu par ideālu izpildītāju komponista Raimonda Paula radītajām melodijām. Maestro prata radīt kompozīcijas, kurās aiz šķietami vienkāršas un viegli uztveramas melodijas slēpās neiedomājami precīza, dziļa emocionālā noskaņa. Savukārt Margarita Vilcāne šīm dziesmām piešķīra nepārspējamu sievišķīgu eleganci, absolūtu iekšējo mieru un cēlumu. Viņa nekad nemēģināja melodijas pārspēlēt vai izskaistināt ar liekiem afektiem, viņa vienkārši ļāva tām dabiski atvērties un uzrunāt katra klausītāja sirdi. Tā bija izcilāko skatuves partnerību un visas Latvijas estrādes zelta laika esence, kur dziesmas, pateicoties viņas interpretācijai, acumirklī pārtapa par vesela laikmeta neizdzēšamām zīmēm.
Gadi rit, un tie dziesmas padara vēl vērtīgākas, piešķirot tām īpašu laika pārbaudes patinu. Lai gan Margarita Vilcāne vairs nav tā jaunā, mirdzošā estrādes soliste, kura savulaik pašpārliecināti stāvēja lielo, vareno orķestru priekšā, viņas balss vēsturiskajos ierakstos joprojām spēj perfekti saglabāt un restaurēt to unikālo laiku, kad katra jauna dziesma sabiedrībā tika uztverta kā grandiozs, nepalaidžams notikums. Tā nebija vienkārši skanoša fona mūzika ikdienas skrējienam, bet gan īpašs, svēts mirklis, kuram cilvēki pievērsās ar nedalītu, dziļu uzmanību un pietāti.
Mākslinieces privātajā un radošajā dzīvē pavisam īpaša, neaizvietojama vieta ir viņas dēlam Andrim Vilcānam. Viņš ir talantīgs komponists un mūziķis, kurš savā personīgajā radošajā ceļā ir spējis paveikt gandrīz neiespējamo – viņš nav palicis tikai savas slavenās un leģendārās mātes milzīgajā ēnā. Andra patstāvīgā muzikālā darbība, sarežģītā komponēšana un bagātīgā skatuves pieredze šodien veido pilnīgi citu, neatkarīgu, bet tajā pašā laikā ar Margaritas Vilcānes bagāto un niansēto pasauli cieši saistītu māksliniecisko līniju. Šajās mātes un dēla attiecībās mūzika nekad nav bijusi tikai parasta profesija vai darbs – tā ir kļuvusi par viņu kopīgo, ekskluzīvo valodu, kurā viņi saprotas bez vārdiem.
