Ziemeļamerikas sporta sabiedrībā un hokeja elites aizkulisēs šajās dienās valda īsta emociju vētra un neizpratne. Tikko noslēgušais Nacionālās hokeja līgas drafts ir nesis negaidītus un dramatiska sižeta cienīgus pavērsienus, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas hokeja nākotni. Viens no visvairāk apspriestajiem un intriģējošākajiem lēmumiem pieder tieši spēcīgajai un leģendārajai Kanādas vienībai Edmontonas Oilers. Kluba vadība otrajā kārtā ar salīdzinoši augsto piecdesmit astoto kārtas numuru pēkšņi nolēma savā paspārnē paņemt jauno un fiziski iespaidīgo latviešu uzbrucēju Rūdolfu Bērzkalnu. Šī izvēle ir izsaukusi neviennozīmīgu reakciju hokeja apskatnieku un analītiķu vidū, jo daudzi prognozēja pilnīgi citādu notikumu gaitu un uzskatīja, ka šim spēlētājam drafta sarakstos būtu jāatrodas krietni zemāk.
Ietekmīgā Ziemeļamerikas sporta medija eksperti un jo īpaši pazīstamais hokeja apskatnieks Skots Vīlers neslēpj savu skeptisko nostāju pret šo Edmontonas kluba soli. Savā vērtējumā viņš atklāti norāda, ka viņa personīgajā rangā Rūdolfs Bērzkalns atradies ievērojami zemāk nekā pozīcijā, kurā viņu galu galā izvēlējās. Eksperts uzsver, ka kluba kopējais drafts kopumā pelnījis tikai zemu vērtējumu, tomēr vienlaikus atzīst, ka tik vēlās kārtās ir grūti izvirzīt maksimālas prasības. Pēc analītiķu domām, latviešu hokejists ir liels un apveltīts ar izteiktām profesionālajām dotībām, kas nākotnē viņam varētu pavērt ceļu uz zemāko maiņu spēlētāja lomu pasaules spēcīgākajā hokeja līgā. Taču galvenais kritikas un bažu iemesls ir fakts, ka speciālisti un līdzjutēji no šī uzbrucēja vēlas redzēt daudz pārliecinošāku sniegumu uzbrukuma noslēguma fāzē.
Pats astoņpadsmit gadus vecais hokejists šobrīd pārdzīvo milzīgu emociju un neviltota satraukuma vilni. Viņš neslēpj, ka, ierodoties uz drafta norises vietu, viņam nav bijis ne mazākās nojausmas, kura tieši komanda izvēlēsies viņa kandidatūru. Rūdolfs Bērzkalns atklāti atzīst, ka viņam bija dažādas versijas un idejas par potenciālajiem klubiem, taču Edmontonas vārda šajā sarakstā nebija vispār. Visas sezonas laikā jaunajam uzbrucējam ar Kanādas organizāciju bijušas vien trīs sarunas, un pat pēdējā izšķirošajā nedēļā pirms drafta nekas neesot liecinājis par viņu interesi. citas komandas izrādījušas daudz aktīvāku interesi un regulāri zvanījušas, tāpēc arī spēlētāja aģents nespēja sniegt nekādas garantijas un atlika vien sēdēt un nepacietīgi gaidīt savu liktenīgo kārtu.
Šobrīd jaunā latviešu talanta dzīve ir apgriezusies kājām gaisā un viņa telefons burtiski kūst no nepārtrauktiem apsveikumiem un ziņojumiem. Pēc aizvadītās sezonas, kurā viņš Maskīgonas Lumberjacks sastāvā izcīnīja Amerikas junioru hokeja līgas vicečempiona titulu, laika atpūtai nav vispār. Jau nākamajā rītā pēc drafta hokejistam jāsēžas lidmašīnā, lai dotos uz jauno kluba nometni. Viņa acīs deg milzīga vēlme satikt un personīgi iepazīt tādas pasaules mēroga hokeja superzvaigznes kā Konors Makdeivids un Leons Draizaitls. Jaunais latvietis vēlas izmantot šo unikālo iespēju, lai pajautātu pieredzējušajiem līderiem svarīgus jautājumus par to, kādas spēles nianses viņam vēl nepieciešams steidzami uzlabot, lai nostiprinātos tik augstā līmenī.
