Latvijas mūzikas skatuves spilgtākā zvaigzne Ainars Bumbieris atkal ir nonācis uzmanības centrā, un šoreiz iemesls nav tikai kārtējā dziesma vai spožs uznāciens. Mūziķis, kurš vienmēr ir pratis noturēt skatītāju uzmanību un radīt intrigu, tagad atklāti runā par radošajiem izaicinājumiem, kas liek viņam iziet ārpus ierastajām komforta zonām. Tas, ko mēs redzam uz skatuves, ir tikai aisberga redzamā daļa – aiz tā slēpjas nebeidzami meklējumi, ambīcijas un vēlme radīt kaut ko patiesi grandiozu.
Sarunās, kas uzvirmojušas ap viņa nākotnes plāniem, Bumbieris neslēpj, ka ideja par muzikāla trio veidošanu viņam ir gluži vai nepierasta teritorija. Tas ir formāts, ar kuru viņš iepriekš nav strādājis, un tas prasa pilnīgi citādu pieeju. Taču Ainars nebūtu Ainars, ja viņš neizmantotu šo iespēju, lai paspilgtinātu savu tēlu. Kad viņš runā par sadarbību ar citiem māksliniekiem, viņa balsī dzirdama gan pašapziņa, gan neliela deva cinisma. Viņš smejas, norādot uz faktu, ka būt blakus viņam uz skatuves nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai noturētos viņa ēnā vai, gluži pretēji, mirdzētu līdzās, partnerim ir jābūt īpašam – talantam vien nepietiek. Ir nepieciešama neizmērojama harizma, dzelžaina pārliecība un spēja izturēt to intensitāti, ko Ainars ienes katrā savā uzstāšanās reizē. Viņš nemeklē vienkārši fona dziedātāju; viņš meklē līdzvērtīgu spēku, un tas, protams, nav viegls uzdevums.
Tikmēr, paralēli šīm pārdomām par trio, Ainars turpina savu radošo lidojumu kopā ar Magoni. Abi mākslinieki ir iesaistījušies tik nopietnos projektos, ka tas jau sāk raisīt pamatīgu rezonansi. Vērienīgākais no visiem sapņiem, pie kura viņi pašlaik strādā, ir ambiciozs plāns par albumu, kurā tiktu iesaistīts simfoniskais orķestris un koris. Šī nav tikai kārtējā popdziesma; tā ir vēlme radīt emocionāli piesātinātu audumu, kas spētu aizkustināt ikvienu klausītāju un piepildīt lielākās koncertzāles. Darba ir milzum daudz, un, lai gan Ainars atturas no konkrētu datumu nosaukšanas, ir skaidrs, ka viņš šajā procesā iegulda visu savu sirdi un dvēseli.
Ainara pieeja visam šim procesam ir pārsteidzoši atvērta un elastīga. Viņš nebaidās no nezināmā, gluži pretēji – viņš ir pilnībā atvērts jaunām iespējām, kas varētu pavērties nākotnē. Viņa attieksme ir kā atgādinājums, ka īsts mākslinieks nekad neapstājas pie sasniegtā. Katrs jauns piedāvājums viņam ir izaicinājums, ko viņš ir gatavs pieņemt ar atplestām rokām, pat ja tas nozīmē riskēt vai piedzīvot grūtības, kas neizbēgami rodas tik sarežģītās sadarbībās. Tas ir māksliniecisks briedums, kas prasa ne tikai drosmi, bet arī lielu pacietību un ticību savai vīzijai. Mēs varam tikai minēt, kādi muzikālie pārsteigumi mūs vēl sagaida, jo Bumbieris acīmredzami ir tikai ceļa sākumā pretī savam nākamajam lielajam triumfam. Viņš turpina meklēt jaunas muzikālās teritorijas, un ir tikai laika jautājums, kad mēs ieraudzīsim šo lielo ieceru augļus uz skatuves.
