Pazīstamā daudzbērnu mamma un psiholoģe Diāna Zande ir izaudzinājusi piecus bērnus un šobrīd ir vecmāmiņa jau septiņiem mazbērniem, taču viņa absolūti neatsaucas vispārpieņemtajam uzskatam par to, kādai jābūt ideālajai vecmāmiņai. Viņa bez jebkāda kauna vai vainas apziņas atzīst, ka ikdienas auklēšanā neiesaistās un tradicionālo vecmāmiņas lomu vienkārši neuzņemas.
Šī atklāsme izskanējusi ārkārtīgi atklātā sarunā, kurā psiholoģe bez vilcināšanās analizē savu personīgo izvēli un ikdienas ritmu. Viņa atzīst spēles noteikumus un norāda uz konkrētiem rādītājiem savā dzīvē — viņa nekad mūžā nav aizvedusi nevienu no saviem septiņiem mazbērniem uz kādu ārpusskolas nodarbību vai pulciņu.
Attiecībā uz iemesliem, kāpēc tas tā ir izveidojies, Diāna Zande min vairākus būtiskus un ļoti praktiskus faktorus. Pirmkārt, tas ir tīri teritoriāls jautājums — viņa nedzīvo blakus savai ģimenei. Otrkārt, viņai joprojām ir ļoti aktīva darba dzīve un profesionālās gaitas. Treškārt, psiholoģe norāda uz savu vecumu, atzīmējot, ka viņai ir pāri 60 gadiem un darbdienu beigās viņa vienkārši nogurst, tāpēc vakaros vēlas pilnvērtīgi atpūsties.
Viņa atklāj savas patiesās emocijas, sakot, ka viņai no sirds patīk brīži, kad bērni un mazbērni atbrauc ciemos, taču tikpat liels prieks un atvieglojums viņai ir brīdī, kad ciemiņi dodas mājās. Un par šīm izjūtām viņa nejūtas nedz vainīga, nedz sabiedrības spiediena ietekmēta, uzverot, ka tā vienkārši ir viņas realitāte.
Speciāliste vērš uzmanību uz to, kā mūsdienās mainījusies paaudžu dinamika. Cilvēki šodien strādā un saglabā aktīvu dzīvesveidu krietni ilgāk nekā iepriekšējās paaudzes, tāpēc ir pilnīgi dabiski un normāli, ka sieviete brieduma gados beidzot var veltīt laiku pati sev. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka tas ir viņas personīgais piemērs — ja kādai sievietei mazbērnu audzināšana sniedz patiesu piepildījumu un nāk no sirds, tas ir brīnišķīgi. Taču tā tam nav obligāti jābūt katrā ģimenē.
Ja sievietei brieduma gados ir aktīvas partnerattiecības un sava darba dzīve, pieaugušie bērni vairs nevar būt viņas centrālā prioritāte. Svarīgākā ir viņa pati un viņas partneris. Viņasprāt, pats vērtīgākais, ko sievietes var darīt 55, 65 un 75 gadu vecumā, ir rūpēties par savu spēju dzīvot, veselību un skaidru saprātu, lai pārāk agri netiktu uzkrautas rūpes citiem.
