Mārcis Judzis, kuru vēl nesen visa Latvija pazina kā enerģisko grupas Dzelzs vilks bundzinieku un talantīgu režisoru, šobrīd savas dienas aizvada tālu prom no dzimtenes mirdzošajām skatuvēm un starmešu gaismām. Viņa dzīve ir apmetusi kūleni, ko neviens nespēja prognozēt pat visdrosmīgākajos scenārijos. Mūziķis ir atklāti dalījies ar savu jauno realitāti, kas ir tālu no glamūra – tā ir skaudra cīņa par izdzīvošanu, mēģinot salīmēt kopā to, kas palicis pāri no viņa karjeras un personīgās cieņas pēc tam, kad viņa vārds tika ierauts publiskā dubļu lavīnā saistībā ar vardarbības skandālu un smago šķiršanās procesu no bijušās sievas Rūtas Judzes.
Mūziķa ikdiena tagad rit kādā citā Eiropas valstī, kur viņš ir izvēlējies emigrāciju nevis kā sapni par labāku dzīvi, bet gan kā vienīgo iespēju izbēgt no emocionālā un finansiālā strupceļa. Latvijā viņam faktiski tika atņemts viss – iespēja strādāt savā mīļotajā profesijā, radošie projekti un pat elementāri iztikas līdzekļi. Judzis neslēpj rūgtumu, atzīstot, ka viņš ticis iedzīts stūrī, no kura izeju saskatījis tikai pametot valsti, kurā viņu pazīst ikviens. Šis nav stāsts par veiksmīgu karjeras turpinājumu ārzemēs, bet gan par cilvēku, kurš jūtas sistēmas un sabiedrības nosodījuma salauzts.
Emigrācijā Mārcis Judzis saskaras ar skarbiem sadzīves apstākļiem, ko daudzi viņa fani pat nespētu iztēloties. Viņš atklāj, ka ir bijuši brīži, kad maciņā nav palicis gandrīz nekas, un jautājums par to, kā nopirkt pārtiku rītdienai, kļuvis par ikdienas galveno prioritāti. No mākslinieka, kurš vadīja lielus pasākumus un uzstājās tūkstošu priekšā, viņš ir pārvērties par svešinieku svešā pilsētā, kurš gatavs jebkuram darbam, lai tikai noturētos virs ūdens. Tas ir emocionāls trieciens, kas prasa milzīgu gribasspēku, īpaši apzinoties, ka mājās palikuši bērni, kuru trūkumu viņš izjūt vissāpīgāk.
Publiskais aizvainojums un kauna sajūta joprojām struto Mārča sirdī. Viņš uzskata, ka pret viņu vērstā kampaņa bijusi netaisnīga un vienpusēja, neļaujot viņam pilnvērtīgi aizstāvēties pirms sabiedrības tiesa jau bija piespriedusi bargāko sodu – pilnīgu izolāciju. Mūziķis neslēpj, ka jūtas nodevis ne tikai savu publiku, bet arī ticis nodots no to cilvēku puses, kurus uzskatīja par tuviem. Šobrīd viņa galvenais mērķis ir vienkārši izdzīvot un atrast mieru, ko Latvijas vidē, kur katrs viņa solis tika vētīts caur mikroskopu, atrast nebija iespējams. Viņa balss, stāstot par šo dzīves posmu, ir pilna smaguma, taču tajā pavīd arī neliela cerība, ka kādreiz patiesība tiks ieraudzīta citā gaismā.
