Sabiedrībā uzvirmojušas pamatīgas kaislības un patiesa neizpratne, jo klajā nākuši jaunākie un pilnībā atklātie dati par to, cik patiesībā pelna mūsu valsts vadītāji un tautas kalpi. Oficiāli pieejamā informācija par parlamentāriešu saņemto atalgojumu burtiski liek aizturēt elpu un lieku reizi aizdomāties par plaisu, kas pastāv starp parastajiem iedzīvotājiem un elites pārstāvjiem. Kamēr daudzi cīnās ar ikdienas rēķiniem un inflāciju, politisko olimpu sasniegušie bauda patiesi pasakainu finansiālo komfortu, kas mērāms tūkstošos eiro tikai viena mēneša ietvaros.
Saraksta pašā augšgalā ar nepārspētiem rādītājiem ierindojas 14. Saeimas deputāti, kuru ienākumi oktobra mēnesī sasnieguši astronomiskus augstumus. Absolūtā līdere šajā iespaidīgajā sarakstā ir Daiga Mieriņa, kura pārstāv Zaļo un zemnieku savienību un vienlaikus pilda arī Saeimas priekšsēdētājas amatu. Viņas saņemtais atalgojums oktobrī sasniedza iespaidīgus 7636 eiro. Šī summa uzskatāmi parāda, cik dāsni tiek novērtēts augstākā amata krēsls parlamentā. Tomēr viņa nav vienīgā, kas var lepoties ar šādiem maciņa papildinājumiem.
Nākamais sarakstā seko Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Grasbergs, kura kontā par pagājušā gada oktobra darbu ieskaitīta ne mazāk brīnišķīga summa — 5458 eiro. Pavisam nedaudz no viņa atpaliek partijas biedrs Raivis Dzintars, kurš tajā pašā laika periodā Saeimā spējis nopelnīt 5270 eiro. Šie skaitļi skaidri apliecina, ka vadošie politiskie spēki un to līderi savā finansiālajā labklājībā jūtas vairāk nekā stabili.
Ieskatoties dziļāk publiskotajos datos, atklājas, ka dāsno atalgojumu saņēmēju loks ir visai plašs un summas nemazinās zem piecu tūkstošu sliekšņa. Tā, piemēram, pieredzējušais deputāts Augusts Brigmanis no Zaļo un zemnieku savienības oktobrī ticis pie 5145 eiro. Politiskās skatuves aktīvais pārstāvis Edvards Smiltēns, kurš pārstāv “Apvienoto sarakstu”, mēneša nogalē savā makā saņēmis 5085 eiro. Viņam cieši pa pēdām seko Andris Šuvajevs no partijas “Progresīvie” ar nopelnītiem 5079 eiro, un Jānis Vucāns, kurš tāpat kā Brigmanis pārstāv ZZS, saņemot 5018 eiro.
Arī partijas “Jaunā Vienotība” pārstāvji neatpaliek un demonstrē stabilus rādītājus. Andrejs Judins oktobrī ticis pie 4990 eiro lielas algas. Savukārt viņa kolēģes Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agnese Krasta katra par savu politisko darbību saņēmušas precīzi vienādu summu — 4949 eiro.
Visas šīs iespaidīgās summas deputāti saņem tieši no valsts budžeta līdzekļiem, kas nozīmē, ka šo labklājību tiešā veidā nodrošina nodokļu maksātāji. Jāuzsver, ka parlamentāriešu atalgojumu regulē īpašs likums — Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Turklāt sistēma ir sakārtota tā, ka šīs algas katru gadu tiek pārskatītas pilnīgi automātiski, ņemot vērā vidējās algas un inflācijas svārstības valstī. Tas garantē, ka deputātu ienākumi nesamazinās pat visgrūtākajos ekonomiskajos apstākļos.
Deputātiem ir iespēja savu pamata ienākumu daļu, kas 2025. gadā pirms nodokļu nomaksas bija noteikta 4330 eiro apmērā, būtiski palielināt. Papildu atalgojumu viņi gūst par konkrētu amatu pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, kā arī dažādās komisijās un apakškomisijās. Tieši šie papildu pienākumi arī izskaidro, kāpēc galīgās summas tik ļoti atšķiras un sasniedz tik galvu reibinošus skaitļus. Tajā pašā laikā likumdošana paredz, ka nekādas atsevišķas piemaksas par dalību parastajās sēdēs, delegācijās vai deputātu grupās netiek maksātas, un parlamentāriešiem nav tiesību saņemt prēmijas.
Tomēr bez pamatalgas un amatu piemaksām pastāv vēl viena būtiska sistēmas daļa — izdevumu kompensācijas. Deputātiem tiek pilnībā kompensēti transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumi, kas radušies, pildot viņu darba pienākumus. Šī sistēma izveidota ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus tiem politiķiem, kuri nāk no attālākiem Latvijas reģioniem un novadiem, salīdzinot ar Rīgā dzīvojošajiem. Maksimāli pieļaujamā kompensācijas summa ir tieši atkarīga no deklarētās dzīvesvietas — jo tuvāk galvaspilsētai deputāts dzīvo, jo mazāku atbalstu viņš var pieprasīt. Taču kopējā finanšu bilde paliek nemainīga — valsts elites nodrošinājums sasniedz līmeni, par kādu lielākā daļa sabiedrības var tikai sapņot.
